Share Par mums

Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (..), kas veic padomdevējas funkcijas.”

1957, Līguma par Eiropas Savienību 13. pants

329 locekļi

ar 5 gadu pilnvaru termiņu

•  
  
   

   

•  
  
   

   

•  
  
   

   

•  
  
   

   

•  
  
   

   

•  
  
   

   

•  
  
   

   

•  
  
   

   

•  
  
   

   

•  
  
   

   

•  
  
   

   

•  
  
   

   

•  
  
   

   

•  
  
   

   

•  
  
   

   

•  
  
   

   

•  
  
   

   

•  
  
   

   

•  
  
   

   

•  
  
   

   

•  
  
   

   

•  
  
   

   

•  
  
   

   

•  
  
   

   

•  
  
   

   

•  
  
   

   

•  
  
   

   

Locekļi

Darba devēji, arodbiedrību, sociālo, profesionālo, ekonomisko un kultūras organizāciju pārstāvji. Pēc dalībvalstu ieteikuma uz atjaunojamu 5 gadu termiņu locekļus ieceļ Padome

3 grupas

• Darba devēji 1. grupa
• Darba ņēmēji 2. grupa
• Pilsoniskās sabiedrības organizācijas 3. grupa

Priekšsēdētājs 2 priekšsēdētāja vietnieki Pilnvaru termiņš – divi ar pusi gadi

Mūsu darbs: atzinumi

Eiropas Komisija, Parlaments vai Padome > PIEPRASĪJUMS

EESK > PAŠINICIATĪVA

Birojs > ATĻAUJA

Ziņotājs un izpētes grupa Locekļus ieceļ grupas

Ziņotājs > ATZINUMA PROJEKTS (bieži palīdz izpētes grupa)

Specializētās nodaļas> DISKUSIJA > KONSENSS

• Darba devēji 1. grupa
• Darba ņēmēji 2. grupa
• Pilsoniskās 
  sabiedrības 
  organizācijas 3. grupa

PLENĀRSESIJA > BALSOŠANA PAR ATZINUMIEM

PIEŅEMTAIS ATZINUMS nosūtīts ES iestādēm un publicēts paredzētajā kārtībā

Video - atzinuma dzīves cikls

Darba struktūras

• ECO
• INT DPVTNC
• TEN
• SOC DTNC
• NAT SDO
• REX
• CCMI
• GEP
• SG
• PTT

6 specializētās nodaļas

ECO

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa

INT

Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa/dd>

TEN

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa

SOC

Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa

NAT

Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa

REX

Ārējo attiecību specializētā nodaļa

1 komisija

CCMI

Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija

3 novērošanas centri

DPVTNC

Digitālās pārkārtošanās un vienotā tirgus novērošanas centrs

IANC

Ilgtspējīgas attīstības novērošanas centrs

DTNC

Darba tirgus novērošanas centrs

3 citas struktūrvienības

GEP

Ad hoc grupa “Eiropas pusgads”

SG

Sadarbības grupa

PTT

Ad hoc grupa “Pamattiesības un tiesiskums”

EESK pamatuzdevumu deklarācija

Apņemdamās veicināt Eiropas integrāciju, EESK palīdz stiprināt Eiropas Savienības demokrātisko leģitimitāti un efektivitāti, dodot iespēju dalībvalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām paust savu viedokli Eiropas līmenī.

Komitejas trīs galvenie uzdevumi ir šādi:

• rūpēties, lai Eiropas politika un tiesību akti labāk atbilstu reālajiem ekonomikas, sociālajiem un pilsoniskajiem apstākļiem un šajā nolūkā, izmantojot gan Komitejas locekļu pieredzi un pārstāvību, gan dialogu un tiekšanos pēc konsensa vispārējo interešu labā, palīdzēt Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Komisijai;
• palīdzēt veidot tādu Eiropas Savienību, kas vērsta uz līdzdalību un kas ieklausās sabiedrības viedoklī, un tādēļ darboties kā institucionālam pārstāvības forumam, kas sniedz informāciju, pauž viedokli un nodrošina dialogu ar organizēto pilsonisko sabiedrību;
• popularizēt vērtības, kas ir Eiropas integrācijas pamatā, un veicināt demokrātiju, līdzdalības demokrātiju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmi Eiropā un visā pasaulē.

EESK darbs

EESK ir konsultatīva iestāde, kas dod iespēju Eiropas sociālo un profesionālo interešu grupām un citām formālām platformām paust viedokli par ES jautājumiem. Tās atzinumi tiek adresēti Padomei, Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam. Tāpēc tai ir liela nozīme Savienības lēmumu pieņemšanas procesos.

Vadība

• Priekšsēdētājs
• Priekšsēdētāja vietnieks – komunikācija
• Priekšsēdētāja vietnieks – budžets

Sākotne

ESK tika nodibināta 1957. gadā ar Romas līgumiem ar mērķi sociālo un ekonomisko interešu grupas iesaistīt vienotā tirgus veidošanā un ar mērķi radīt institucionālu struktūru, lai Eiropas Komisiju un Ministru Padomi informētu par Eiropas Kopienas jautājumiem.

EESK loma tika pastiprināta ar Vienoto Eiropas aktu (1986), Māstrihtas līgumu (1992), Amsterdamas līgumu (1997) un Nicas līgumu (2000).

Locekļi

EESK ir 329 locekļi, kas pārstāv dažādas ekonomisko un sociālo interešu grupas Eiropā.

Locekļus izvirza valstu valdības, un Eiropas Savienības Padome viņus ieceļ amatā uz 5 gadus ilgu pilnvaru termiņu, kas ir atjaunojams. Pēdējo reizi sastāvs tika mainīts 2020. gada oktobrī. Šo locekļu pilnvaru termiņš ilgs no 2020. līdz 2025. gadam.

Locekļi piedalās šādu triju grupu darbā:

• Darba devēju grupa (I grupa)
• Darba ņēmēju grupa (II grupa)
• Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa (III grupa)

Dalībvalstu locekļu skaits ir šāds:

• Francija, Vācija, Itālija: 24
• Polija, Spānija: 21
• Rumānija: 15
• Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Grieķija, Ungārija, Nīderlande, Portugāle un Zviedrija: 12
• Horvātija, Dānija, Somija, Īrija, Lietuva, Slovākija: 9
• Latvija, Slovēnija, Igaunija: 7
• Kipra, Luksemburga: 6
• Malta: 5

Locekļu pilnvaras

Locekļu uzdevums ir sagatavot Padomei, Komisijai un Eiropas Parlamentam adresētus atzinumus par Eiropas jautājumiem.

• Video par atzinuma dzīves ciklu

Konsultatīvā loma

Komisijas vai Padomes apspriešanās ar EESK dažos gadījumos ir obligāta, bet citos – fakultatīva. Tomēr EESK var pieņemt arī atzinumus pēc savas iniciatīvas. Ar Vienoto Eiropas aktu (17.2.1986.) un Māstrihtas līgumu (7.2.1992.) ir paplašināts to jautājumu skaits, par kuriem ir jāapspriežas ar Komiteju. Ar Amsterdamas līgumu ir vēl vairāk paplašināta to jautājumu joma, kuru gadījumā ir jāapspriežas ar Komiteju un arī Eiropas Parlamentam dota atļauja pieprasīt atzinumus. EESK gadā vidēji izstrādā 170 konsultatīvus dokumentus un atzinumus (no kuriem aptuveni 15 % ir izstrādāti pēc Komitejas pašas iniciatīvas). Visi atzinumi tiek nosūtīti ES lēmumu pieņemšanas iestādēm un publicēti ES Oficiālajā Vēstnesī.

Informācijas sniegšanas un integrācijas loma

Pēdējos gados EESK savu lomu Eiropas Savienībā ir palielinājusi, pārsniedzot sākotnēji līgumos noteikto pamatlomu. Komiteja kalpo par vienotā tirgus forumu un ar citu ES iestāžu atbalstu rīko dažādus pasākumus, kuru mērķis ir satuvināt Eiropas Savienību ar tās iedzīvotājiem.

Organizācija

1. Vadība un Birojs

Ik pēc diviem ar pusi gadiem EESK ievēlē Biroja locekļus. Priekšsēdētājs un abi priekšsēdētāja vietnieki tiek izvēlēti no visām trijām grupām rotācijas kārtībā.

Priekšsēdētājs atbild par Komitejas darba norisi atbilstoši procedūrai. Viņam palīdz divi priekšsēdētāja vietnieki. Viens no viņiem atbild par komunikāciju, bet otrs – par budžetu.

Priekšsēdētājs pārstāv EESK attiecībās ar citām iestādēm.

Kopīgie paziņojumi (attiecības ar EBTA, Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, Arābu Magribas savienību, ĀKK valstīm, Latīņamerikas valstīm un citām trešām valstīm un Pilsoņu Eiropu) ir EESK Biroja un priekšsēdētāja pārziņā.

Biroja galvenais uzdevums ir organizēt un koordinēt dažādu EESK struktūrvienību darbu un noteikt šā darba politiskās pamatnostādnes.

2. Specializētās nodaļas

Komitejā ir sešas specializētās nodaļas.

• Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa (ECO)
• Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa (INT)
• Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa (TEN).
• Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa (SOC)
• Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa (NAT)
• Ārējo attiecību specializētā nodaļa (REX)

 Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI) tika iekļauta EESK struktūrā pēc EOTK līguma termiņa beigām 2002. gada jūlijā.

3. Izpētes grupas

Specializēto nodaļu atzinumus sagatavo izpētes grupas. Parasti tajās ir 12 locekļi, kuru vidū ir arī ziņotājs. Izpētes grupu locekļiem var palīdzēt padomdevēji.

4. Apakškomitejas

EESK ir tiesības izveidot pagaidu apakškomitejas specifisku jautājumu risināšanai. Šīs apakškomitejas darbojas tāpat kā specializētās nodaļas.

5. Plenārsesija

Komiteja pilnā sastāvā parasti tiekas deviņas reizes gadā plenārsesijās. Plenārsesijās atzinumi, balstoties uz specializētās nodaļas atzinumiem, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Tie tiek nosūtīti ES iestādēm un publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. Ģenerālsekretariāts

Komitejai palīdz ģenerālsekretariāts, kuru vada ģenerālsekretārs, kas atskaitās priekšsēdētājam, kurš pārstāv Biroju.

EESK strādā aptuveni 700 darbinieku. Kopš 1995. gada 1. janvāra EESK un RK ir vairāki kopīgi dienesti, piemēram, loģistikas, IT un tulkošanas dienests.