Pāriet uz galveno saturu

Fakti un skaitļi par Eiropas Savienību

ES un tās dalībvalstis

Dibināta: 1951. gadā pēc Otrā pasaules kara. Dibinātāji bija sešas valstis: Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija.

Pašreizējais dalībvalstu skaits: 27 valstis.

Pievienošanās kandidātvalstis: pašlaik ir 9 kandidātvalstis un 1 potenciālā kandidātvalsts.

Institucionālā struktūra: ES ir unikāla iestāžu, aģentūru un citu struktūru sistēma, un tās visas darbojas ES un tās iedzīvotāju kopīgo interešu labā. Eiropas Savienībā dažādās vietās izvietotas septiņas ES iestādes, astoņas ES struktūras un vairāk nekā 30 decentralizētās aģentūras, katrai no tām ir konkrētas funkcijas.

Vēlēšanas: Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek ik pēc pieciem gadiem, lai ievēlētu jaunus Eiropas Parlamenta deputātus.

Iedzīvotāji, platība un atvērtas robežas

Iedzīvotāju skaits: vairāk nekā 448 miljoni iedzīvotāju, proti, 5,6 % no pasaules iedzīvotājiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas: eksperti lēš, ka ES iedzīvotāju skaits pastāvīgi pieaugs līdz 2026. gadam un ka pēc tam, domājams, līdz 2100. gadam tas samazināsies līdz 420 miljoniem.

Daudzkultūru sabiedrības: aptuveni 41 miljons ES pastāvīgo iedzīvotāju nav tās valsts pilsoņi, kurā viņi dzīvo. No tiem 14 miljoni cilvēku ir citas ES dalībvalsts pilsoņi (nevis tās ES valsts, kurā viņi dzīvo). Pārējie ir ārpussavienības valstu pilsoņi. Vidēji 3,1 % cilvēku, kas dzīvo kādā ES valstī, ir no citas ES valsts, un 6,1 % ir ārpussavienības valsts pilsonība.

Platība: 4 miljoni km². Vācija ir ES valsts, kurā ir visvairāk iedzīvotāju, bet Francija ir vislielākā ES valsts platības ziņā. Malta ir vismazākā ES valsts gan iedzīvotāju skaita, gan ģeogrāfiskās platības ziņā.

Urbanizācija: 39 % ES iedzīvotāju dzīvo lielpilsētās, 36 % dzīvo nelielās pilsētās un piepilsētās, bet atlikušie 25 % — laukos.

Atvērtas robežas: Šengenas zonā kopš 1985. gada cilvēki var brīvi pārvietoties bez robežpārbaudēm. Tas atbilst ES raksturīgajam personu brīvas pārvietošanās principam, proti, ikviens ES pilsonis bez īpašām papildu formalitātēm var ceļot, strādāt un dzīvot jebkurā ES valstī. Šengenas zonā ietilpst visas ES dalībvalstis, izņemot Kipru un Īriju. Bulgārija un Rumānija tai pievienojās pēdējās (2024. gada martā). Šengenas zonā ietilpst arī četras valstis, kas nav ES dalībvalstis (Islande, Norvēģija, Šveice un Lihtenšteina).

Ekonomika, tirdzniecība un valsts finanses

Vienotais tirgus: Eiropas Savienība darbojas kā vienots tirgus, kurā ir 27 ES dalībvalstis un ar zināmām atkāpēm arī četras ārpussavienības valstis. Tas nozīmē, ka ir iespējama brīva preču un pakalpojumu aprite un personu brīva pārvietošanās bez tehniskiem, juridiskiem un birokrātiskiem šķēršļiem. 

Vienota valūta: eiro tika ieviests 1999. gadā un ir oficiālā valūta 20 ES valstīs. Tās visas kopā sauc par eirozonu. Eiro ir veicinājis Eiropas integrāciju, ļaujot eirozonas iedzīvotājiem izmantot vienotā tirgus priekšrocības. Vairums ES valstu eksportē 50–80 % savu preču uz citām ES valstīm. 

IKP: ES ekonomika ir viena no lielākajām pasaulē. ES iekšzemes kopprodukts (IKP) jeb visu saražoto preču un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība ir 17 triljoni eiro. Tajā vislielāko daļu sniedz Vācija, kurai seko Francija un Itālija. Pakalpojumi veido 72 % no ES IKP, bet rūpniecība — gandrīz visu pārējo. 

Tirdzniecība: ES ir pasaulē lielākā rūpniecības preču un pakalpojumu eksportētāja. Tā nodrošina aptuveni 14 % no pasaules preču tirdzniecības apjoma.

Tirdzniecības partneri: visvairāk preču ES eksportē uz ASV, bet visvairāk preču uz ES eksportē Ķīna. ES galvenie tirdzniecības partneri pakalpojumu jomā ir ASV un Apvienotā Karaliste. 

ES budžets: ES ir pašai savs budžets, lai tā varētu finansēt ES prioritātes un lielus projektus, kurus lielākā daļa ES valstu vienas pašas nevar finansēt projekta apjoma vai pārrobežu rakstura dēļ. Pašreizējais ilgtermiņa budžets ir periodam no 2021. gada līdz 2027. gadam, un tā apjoms ir apmēram 2 triljoni eiro. 

Parāds: vispārējais valdības budžeta deficīts ES atbilst 3,5 % IKP. Konsolidētais bruto parāds ES ir 82 % no IKP, kas ir mazāk nekā augstākais rādītājs, kas tika sasniegts 2020. gadā, proti, 90 % pandēmijas laikā. Grieķijai, Itālijai, Francijai, Spānijai un Beļģijai ir vislielākais parāds, un visās šajās valstīs parāda attiecība pret IKP pārsniedz 100 %. Vismazākā parāda attiecība pret IKP ir Luksemburgai, Bulgārijai un Igaunijai.

Enerģētika un klimats

Mērķrādītāji klimata jomā: ES ir ceļā uz to, lai līdz 2050. gadam kļūtu par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu. ES ir celmlauzis cīņā pret klimata pārmaiņām un savas ekonomikas zaļināšanā. Tā ir apņēmusies līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Emisijas: pēdējo 10 gadu laikā siltumnīcefekta gāzu emisijas no ES ekonomikas uz vienu nodarbināto ir samazinājušās par 26 %.

Fosilās degvielas: 70 % no visas enerģijas Eiropas Savienībā joprojām ražo no oglēm, naftas un gāzes. ES strādā pie tā, lai samazinātu atkarību no āprussavienības valstīm degvielas importa jomā; pašlaik no tām importē 63 % degvielu.

Atjaunīgā enerģija: 23 % no ES patērētās enerģijas jau tagad ir atjaunīgā enerģija, un tās īpatsvars nemitīgi pieaug. Atjaunīgie energoresursi tagad ir galvenais elektroenerģijas ražošanas avots. ES valstu vidū līderpozīcijās ir Zviedrija, kur gandrīz divas trešdaļas no patērētās enerģijas nāk no atjaunīgiem energoresursiem. Tai seko Somija, Latvija un Dānija. Savukārt viszemākais atjaunīgās enerģijas īpatsvars ir Īrijā, Maltā, Beļģijā un Luksemburgā. 

Avots: Eurostat - 2022. gada dati par fosilajām degvielāmenerģētikuatjaunīgo enerģijuenergoatkarību, un siltumnīcefekta gāzu emisijām

Dzīves kvalitāte, darbvietas un vienlīdzība

Paredzamais mūža ilgums: gandrīz 79 gadi vīriešiem un 84 gadi sievietēm

Veselība: 68 % no ES iedzīvotājiem vecumā no 16 gadiem apgalvo, ka jūtas labi vai ļoti labi. 

Demogrāfiskās pārmaiņas: pēdējās desmitgadēs lielākajā daļā Eiropas sabiedrība noveco. Tas nopietni ietekmēs pensiju fondus, valsts ieņēmumus un tādu pakalpojumu sniegšanu kā veselības un sociālā aprūpe. 2022. gadā ES uz katru senioru bija 2,8 darbspējas vecuma cilvēku. Tas ir samazinājums salīdzinājumā ar 2002. gadu, kad šis skaitlis bija 3,8. Šī attiecība turpinās samazināties. 

Bezdarba līmenis: 6,1 %. Savukārt 15–24 gadus vecu jauniešu vidū šīs līmenis ir vairāk nekā divas reizes augstāks (14,5 %). 

Darba devēji: pakalpojumu nozare neapšaubāmi ir lielākais darba devējs ES, un tās īpatsvars ir 74 %. Pārējais darbaspēks ir sadalīts starp rūpniecību, būvniecību, lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību. 

Dzimumu līdztiesība: lai arī pēdējās desmitgadēs ES ir panākts progress šajā jomā, vidēji sievietes ES joprojām pelna par 12,7 % mazāk nekā vīrieši. Turklāt vīrieši parasti ieņem augstākus amatus nekā sievietes. Piemēram, Eiropas Savienībā tikai nedaudz vairāk par trešdaļu vadītāju (35 %) ir sievietes. Nevienā ES valstī sieviešu dzimuma vadītāju īpatsvars nesasniedz 50 %, tomēr tas ir virs 40 % Latvijā, Polijā, Zviedrijā, Bulgārijā un Somijā. Starp vadītājiem vismazāk sieviešu ir Kiprā, Luksemburgā un Horvātijā.

Inflācija: 6,4 % (2023. gadā). Visvairāk pēdējos gados ir palielinājušās pārtikas, dzērienu un alkohola cenas. Pēc strauja pieauguma 2022. un 2023. gadā transporta, mājokļu, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un citu degvielu izmaksas tagad ir ievērojami samazinājušās.

Nabadzības risks: Eiropas Savienībā 94,6 miljoniem cilvēku pastāv nabadzības un sociālas atstumtības risks. Vairāk nekā katrs piektais eiropietis, kas dzīvo mājsaimniecībā ar apgādājamiem bērniem, ir pakļauts nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. 31 % ES iedzīvotāju, kas dzīvo privātās mājsaimniecībās, arī nespēj segt negaidītus izdevumus. Visaugstākais nabadzības risks ir Rumānijā un Bulgārijā, bet zemākais — Čehijā un Slovēnijā.

Izglītība, valodas un tūrisms

Kultūra un daudzvalodība: ES ir bagātīga kultūru un valodu daudzveidība. ES dalībvalstīs runātās valodas ir tās kultūras mantojuma būtiska sastāvdaļa. Tādēļ ES atbalsta daudzvalodību un tai ir 24 oficiālās valodas

Valodu apguve: skolā skolēni tiek mudināti apgūt svešvalodas jau no agras bērnības. Tas veicina kontaktus ar cilvēkiem pāri robežām un atvieglo studijas ārzemēs. 49 % vidusskolas skolēnu ES apgūst divas vai vairāk svešvalodas. 

Augstskolu absolventu skaits: ik gadu augstākās izglītības diplomu saņem četri miljoni absolventu. Visiecienītākās ir šādas studiju jomas: uzņēmējdarbība, vadība un tiesības, inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, veselība un sociālie pakalpojumi. 

Studentu apmaiņa: kopš 1987. gada studentu apmaiņas ES tiek organizētas, izmantojot  programmu “Erasmus+”. Pirmajā gadā piedalījās 3200 studentu no 11 Eiropas valstīm. Kopš tā laika programma “Erasmus+” ir devusi iespēju 15 miljoniem cilvēku dzīvot un studēt 34 valstīs ES un ārpus tās. 

Tūrisms: ES ir pasaulē vadošais tūrisma galamērķis, kas visas pasaules mērogā piesaista 60 % no starptautiskajiem apmeklētājiem. Itālija, Francija, Spānija un Vācija ir starp apmeklētākajiem galamērķiem pasaulē, un katrā no šīm četrām valstīm tūristi katru gadu pavada vairāk nekā 430 miljonus nakšu. ES iedzīvotāji arī katru gadu veic 1,1 miljardu ceļojumu gadā personīgām vai darba vajadzībām savā valstī vai uz citu ES valsti. Personu brīvu pārvietošanos atvieglo tas, ka ES iekšējās robežas ir atvērtas (uz tām neveic robežkontroli).