Vispārīgs politikas apraksts

Kam un kādēļ vajag videokonferences?

Videokonferences ir rīks, kura izmantošanai Eiropas Savienībā un tās 27 dalībvalstīs paveras plašas iespējas.

Daudzas dalībvalstis ir uzkrājušas praktisku pieredzi, rīkojot videokonferences, kurās piedalās iestādes no vienas valsts dažādiem reģioniem vai vairāku valstu iestādes.

ES dalībvalstis ir vienojušās par sadarbības paplašināšanu, lai Eiropas e-tiesiskuma portālā veicinātu videokonferenču izmantošanu un apmainītos ar pieredzi un paraugpraksi. Šis darbs notiek saskaņā ar pašlaik spēkā esošo tiesisko regulējumu, ievērojot dalībvalstu un ES tiesību aktos paredzētās procesuālās garantijas.

Pārrobežu lietās saziņai dažādu dalībvalstu tiesu iestāžu starpā ir izšķiroša loma. Videokonferenču izmantošana ir viena no iespējām, kas palīdz vienkāršot un veicināt iestāžu saziņu.

Ja tiesām jāiegūst pierādījumi no lieciniekiem vai ekspertiem citās dalībvalstīs, videokonferenču iekārtu izmantošana ļauj elastīgāk plānot šo liecinieku un ekspertu uzklausīšanas laiku un veidu:

• lieciniekiem un ekspertiem ir ērtāk sniegt liecības, neizbraucot no savas valsts,
• neaizsargāti un iebaidīti liecinieki nav pakļauti stresam, ko rada atrašanās pārpildītā tiesas zālē,
• videokonferenču laikā vajadzības gadījumā ir iespējams izmantot tulka pakalpojumus,
• videokonferenču izmantošana ļauj samazināt arī visu iesaistīto pušu izmaksas.

Tiesiskais regulējums

Pašlaik spēkā esošie Eiropas Savienības tiesību akti paver plašas videokonferenču organizēšanas iespējas, jo īpaši iespēju videokonferencēs uzklausīt lieciniekus, ekspertus un cietušos, piemēram, saskaņā ar šādiem tiesību aktiem:

• Konvencija par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās (10. pants),
• Padomes Regula par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās (10. panta 4. punkts un 17. panta 4. punkts),
• Padomes Direktīva par kompensāciju noziegumos cietušajiem (9. panta 1. punkts).
• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (8. pants un 9. panta 1. punkts),
• Padomes Pamatlēmums par cietušo statusu kriminālprocesā (11. panta 1. punkts)
• Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās.

Īss pārskats par tiesisko regulējumu ir sniegts pievienotajā bukletā, bet plašāku informāciju atradīsiet rokasgrāmatā.

Turpmākie plāni

Dalībvalstis ir vienprātīgi atzinušas, ka ar videokonferenču izmantošanas atvieglošanu saistītais darbs jāturpina. Šajā nolūkā Eiropas e-tiesiskuma portāls nākotnē būtu jāpapildina ar citiem atbilstošiem rīkiem. Turpmākajos plānos jo īpaši varētu paredzēt šādus portāla papildinājumus:

• saites uz ES un dalībvalstu tiesību aktiem, kas reglamentē videokonferenču izmantošanu,
• konsolidētu informāciju par visām dalībvalstu tiesām, kurās ir pieejamas videokonferenču iekārtas,
• videokonferenču praktiskai rīkošanai noderīgus rīkus (elektroniskas veidlapas un tālākā nākotnē, iespējams, iepriekšējas pasūtīšanas sistēmu),
• saites uz pieejamajiem dalībvalstu norāžu dokumentiem vai rokasgrāmatām,
• sadaļu ar piemēriem par videokonferenču izmantošanu pārrobežu tiesas procesos un paraugprakses piemēru apkopojumu,
• informāciju par mācībām un tiešsaistes mācību moduļus,
• saiti uz savstarpēji saistītajām tulku datubāzēm.

Saistītie materiāli

Buklets  (3074 Kb)