Parlaments un Padome piemēro parasto likumdošanas procedūru
Vairums ES tiesību aktu tiek pieņemti parastajā likumdošanas procedūrā, kurā savs vārds ir sakāms Eiropas Parlamentam (ko ievēl vispārējās tiešās vēlēšanās) un ES Padomei (kuras sastāvā ir ES 27 valstu pārstāvji). Komisija sagatavo tiesību akta priekšlikumu Parlamentam un Padomei, kuriem teksts ir jāapstiprina, lai tas kļūtu par ES tiesību aktu.
Kā tas darbojas?
Parlaments un Padome izskata un groza tekstu vairākos tiesību akta priekšlikuma lasījumos. Ja abas iestādes apstiprina grozījumus, tiesību akta priekšlikums tiek pieņemts. Ja Parlaments un Padome nespēj savstarpēji vienoties par grozījumiem, dokumentu izskata otrajā lasījumā. Ja vienošanās netiek panākta arī otrajā lasījumā, priekšlikumu iesniedz “samierināšanas komitejai”, ko veido vienāds skaits Parlamenta un Padomes pārstāvju. Sanāksmēs piedalās un aktīvi iesaistās arī Komisijas pārstāvji. Kad komiteja panāk vienošanos, teksts tiek iesniegts Parlaments un Padomei trešajam lasījumam, lai to beidzot varētu pieņemt kā tiesību aktu. Ja abām iestādēm neizdodas vienoties, kas gadās ļoti reti, attiecīgais tiesību akts netiek pieņemts.
Lasiet vairāk par Parlamenta uzdevumiem un Padomes uzdevumiem parastās likumdošanas procedūrā.
Īpašās likumdošanas procedūras
Šīs procedūras tiek īstenotas tikai atsevišķos gadījumos. Principā ES Padome ir vienīgais likumdevējs, un Parlamentam ir tikai jāapstiprina tiesību akta priekšlikums vai arī jātiek uzklausītam konsultācijās, ko rīko attiecīgā priekšlikuma sakarībā. Vai retāk Parlaments viens pats (pēc apspriešanās ar Padomi) var pieņemt tiesību aktus.
Komisija pieņem
Padome un Parlaments var pilnvarot Komisiju pieņemt divu veidu neleģislatīvus aktus:
- īstenošanas aktus, kuri ievieš pasākumus, lai garantētu tiesību aktu vienādu piemērojumu visās ES valstīs;
- deleģētos aktus, kuri groza vai papildina esošos aktus, lai pievienotu jaunus noteikumus, kas nemaina būtiskos elementus.
Līgumu pārskatīšana
ES līgumus, kas ir visu ES tiesību pamatā, var pārskatīt, lai ES tiesību aktus un politiku pielāgotu jaunajiem izaicinājumiem. Visiem ES līgumu grozījumiem ir vajadzīga visu 27 ES valstu vienprātīga piekrišana.
Līgumus var grozīt pēc divām procedūrām:
- parastā pārskatīšanas procedūra, ko izmanto, lai līgumos ieviestu būtiskus grozījumus, kā ES kompetences jomu paplašināšana vai sašaurināšana;
- vienkāršotā pārskatīšanas procedūra, kuru var izmantot, lai ieviestu grozījumus attiecībā uz ES iekšējo politiku un darbībām, tādām kā lauksaimniecība un zvejniecība, iekšējais tirgus, robežkontrole, ekonomiskā un monetārā politika, ja vien tie nepaplašina ES kompetenci.
Valstu parlamentu loma
Valstu parlamenti saņem visus Komisijas tiesību aktu priekšlikumus reizē ar Eiropas Parlamentu un Padomi un līdz ar to var sniegt savus atzinumus.
Jomās, kur rīcības pilnvaras ir gan ES, gan dalībvalstīm, valstu parlamenti pārbauda, vai attiecīgā darbība nebūtu efektīvāka valsts vai reģionu līmenī (subsidiaritātes princips). Šis ir tā sauktais “subsidiaritātes kontroles mehānisms”.